Pāriet uz saturu
HomeCineSolutionsFrancija
LV
Piedāvājuma pieprasījums
Kontakts
Konts
Grozs

Mēs katru dienu strādājam, lai samazinātu mūsu ekoloģisko ietekmi.

Samazināt mūsu emisijas

Mēs esam izvēlējušies elektrības piegādātāju, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Liela daļa mūsu patērētās elektrības nāk no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Mums patīk produkti, kas ražoti Francijā vai Eiropā. Produktu piegāde no Āzijas parasti rada vairāk CO2.

Mēs dodam priekšroku uzticamiem un kvalitatīviem produktiem, kas kalpo ilgi. Produkta lietošana 10 gadus bez bojājumiem nozīmē mazāk rūpju un mazāk atkritumu!

Pārstrādāt, nevis izmest

Mēs pieņemam jūsu vecos produktus, lai tos pārstrādātu, saistībā ar eko-maksājumu, kas veikts jūsu pirkuma laikā.

Mēs šķirojam savus atkritumus, sākot no vienkāršām ūdens pudelēm līdz lielākām kartona kastēm!

Mazāk patērēt

Mēs dodam priekšroku elektroniskajiem rēķiniem. Tas nozīmē mazāk papīra, tintes, iepakojuma, transporta un galu galā tas ir lētāk gan jums, gan mums!

Mēs izmantojam modernu aprīkojumu. Tas patērē mazāk, ātri pāriet gaidīšanas režīmā un automātiski izslēdzas ārpus darba laika.

Mēs ieslēdzam izstāžu produktus veikalā pēc jūsu pieprasījuma. Mūsu izstāžu modeļi nolietojas mazāk un patērē mazāk elektrības.

Atkārtoti izmantot pirms pārstrādes

Mēs atkārtoti izmantojam iepakojumus. Paletes, kartona kastes un triecienizturīgās aizsardzības var tikt izmantotas vairākas reizes.

Mēs neupurējam jūsu aprīkojuma aizsardzības kvalitāti, mēs atkārtoti izmantojam tikai tos iepakojumus, kas pilnībā pilda savu aizsardzības funkciju!

Kas ir ekoloģiskā iemaksa jeb ekoloģiskā līdzdalības maksa?

Ekoloģiskā iemaksa, saukta arī par ekoloģisko līdzdalības maksu, sedz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) savākšanas un pārstrādes izmaksas.

Šī iemaksa EEIA reģenerācijas un likvidēšanas izmaksu segšanai vairo pircēju atbildību un nodrošina efektīvu pārstrādi.

Uz kādiem produktiem tā attiecas?

Tā attiecas uz visām ierīcēm, kas darbojas ar elektrisko strāvu (no elektrotīkla, ar baterijām vai akumulatoru) vai elektromagnētiskajiem laukiem, it īpaši uz visu tā saukto „balto” tehniku (sadzīves tehniku), „brūno” tehniku (audiovizuālo aprīkojumu) un „pelēko” tehniku (datortehniku): no modinātājpulksteņa līdz datoram, no veļas mazgājamās mašīnas līdz televizoram, kā arī uz rotaļlietām un mājas remontdarbu vai dārzkopības instrumentiem.

Kopš 2006. gada 15. novembra šos elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA) apsaimnieko specializēta savākšanas sistēma, ko izveidojuši šo produktu ražotāji.

Par EEIA uzskata jebkuru izmestu elektrisku vai elektronisku ierīci, pat nepilnīgu, neatkarīgi no tā, vai tā ir nederīga vai vēl izmantojama, vai arī aizstāta ar jaunāku versiju.

Kopš 2018. gada 15. augusta Eiropas direktīva šos produktus iedala sešās kategorijās (Francijas Vides kodekss tām pievieno fotoelektriskos saules paneļus, kā arī elektriskos velosipēdus un elektriskos personīgās pārvietošanās līdzekļus):

  • temperatūras apmaiņas iekārtas: ledusskapji, saldētavas, gaisa kondicionētāji, siltumsūkņi…
  • ekrāni, monitori un iekārtas, kurās ir ekrāni ar virsmas laukumu, kas pārsniedz 100 cm²: televizori, monitori, klēpjdatori, planšetdatori…
  • spuldzes: enerģijas taupīšanas spuldzes, luminiscences caurules, LED spuldzes…
  • lielas iekārtas, kuru jebkurš ārējais izmērs pārsniedz 50 cm: veļas mazgājamās mašīnas, elektriskās plītis, grīdas skaļruņi vai zemfrekvenču skaļruņi, kas lielāki par 50 cm…
  • mazas iekārtas, kuru neviens ārējais izmērs nepārsniedz 50 cm: pastiprinātāji, atskaņotāji, skaļruņi, putekļsūcēji, tosteri…
  • mazas IT un telekomunikāciju iekārtas, kuru neviens ārējais izmērs nepārsniedz 50 cm: tālruņi, maršrutētāji, biroja printeri…

Mēbeles (televizoru skapīši, hi-fi mēbeles un statīvi, plaukti…) neietilpst EEIA kategorijā: uz tām attiecas atsevišķa mēbeļu atkritumu apsaimniekošanas sistēma (Francijā — DEA), kurai ir sava ekoloģiskā iemaksa.

Eiropas direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)

Elektrisko un elektronisko iekārtu ražošana ir viena no visstraujāk augošajām rūpniecības nozarēm Rietumu pasaulē. Tāpēc rodas jautājums par elektrisko un elektronisko atkritumu apsaimniekošanu. 2000. gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem šīs problēmas risināšanai, un 2002. gada decembrī tie tika pieņemti ar Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Šī direktīva tika pārstrādāta ar 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/19/ES, kas ir spēkā šobrīd.

EEIA direktīvas galvenie noteikumi ir šādi:

  • noteikt, ka ražotāji (vai jebkura cita persona, kas laiž produktu Eiropas tirgū) ir atbildīgi par nolietoto iekārtu savākšanas, apstrādes un pārstrādes finansēšanu;
  • uzlabot elektrisko un elektronisko atkritumu pārstrādi;
  • nodrošināt elektrisko un elektronisko atkritumu dalītu savākšanu;
  • informēt sabiedrību par tās lomu saistībā ar šiem atkritumiem.

Kopš 2019. gada Direktīva 2012/19/ES nosaka, ka katrai dalībvalstij jāsasniedz minimālais savākšanas līmenis 65 % apmērā no iepriekšējos trijos gados tirgū laisto iekārtu vidējā svara vai 85 % apmērā no tās teritorijā radītajiem EEIA.

Ar 2005. gada 20. jūlija dekrētu Nr. 2005-829, kas publicēts Francijas oficiālajā izdevumā (Journal officiel) 2005. gada 22. jūlijā, Francijas tiesībās tika transponēta Direktīva 2002/96/EK, kā arī Direktīva 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu šajās iekārtās. Mājsaimniecību EEIA gadījumā sistēmas (EEIA savākšanas un apstrādes sistēmas) faktiskās darbības sākuma datums tika noteikts 2006. gada 15. novembrī.

Elektriskās un elektroniskās iekārtas (EEI) ir ierīces, kas darbojas, pieslēdzot tās elektrotīklam, ar baterijām vai akumulatoru. Katrs ražotājs uz katras mājsaimniecības elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas laista tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, izvieto pārsvītrotas atkritumu tvertnes uz riteņiem simbolu.

Kopš 2006. gada 15. novembra jūs nedrīkstat izmest elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus kopā ar sadzīves atkritumiem vai citiem nešķirotiem pašvaldību atkritumiem.

Patērētāji piedalās šajā procesā, maksājot „ekoloģisko iemaksu” jeb „vides iemaksu”, kas ir iekļauta jaunu iekārtu pirkuma cenā.

Šīs ekoloģiskās iemaksas summa ir iekļauta katra vietnē norādītā produkta cenā un norādīta rēķinos, kas tiek nosūtīti kopā ar katru pasūtījumu.

Patērētājam savas nolietotās iekārtas jānodod vai nu atkritumu šķirošanas laukumā, vai izplatītājam, iegādājoties jaunu produktu (mazas ierīces, kas mazākas par 25 cm, bez pirkuma pienākuma var nodot arī veikalos, kuros elektriskajām un elektroniskajām iekārtām atvēlēti vairāk nekā 400 m²), vai arī jāziedo sociālās un solidārās ekonomikas organizācijai.

Dažām kvalitatīvām un darba kārtībā esošām datortehnikas vai hi-fi iekārtām ziedošana labdarības organizācijām var būt labs risinājums, kas turklāt palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi var saturēt bīstamas vielas, kas var nopietni ietekmēt vidi un cilvēku veselību. Piedaloties nolietoto elektronisko iekārtu savākšanā, jūs palīdzat saglabāt dabas resursus un aizsargāt cilvēku veselību.

Kas pārstrādā EEIA?

Sistēmas darbības sākumā, 2006. gada 15. novembrī, četras ražotāju atbildības organizācijas (éco-organismes) saņēma atļauju veikt EEIA savākšanu un pārstrādi to biedru — ražotāju — vārdā: ERP, Récylum, Ecologic un Eco-Systèmes.

Uzņēmums OCAD3E ar 2006. gada 22. septembra rīkojumu saņēma atļauju kompensēt vietējo pašvaldību segtās EEIA dalītās savākšanas izmaksas.

Šobrīd HomeCineSolutions ir ecosystem biedrs — valsts iestāžu apstiprinātas ražotāju atbildības organizācijas, kas, izmantojot ekoloģisko iemaksu, organizē mūsu pārdoto iekārtu savākšanu un pārstrādi.

Kā lasīt marķējumu?

Turpmāk, iegādājoties jebkuru elektrisku vai elektronisku ierīci, jūs, maksājot ekoloģisko iemaksu, piedalāties sistēmas kopīgā finansēšanā. Pārredzamības nolūkos tā ir norādīta ļoti skaidri, atsevišķi no produkta cenas. Šo summu vispirms ražotājs samaksā ražotāju atbildības organizācijai, lai finansētu līdzvērtīgas nolietotas iekārtas savākšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, tāpēc tā atšķiras atkarībā no produkta un tam nepieciešamās apstrādes veida. Pēc tam bezpeļņas sistēmas ietvaros tā nemainītā apmērā tiek nodota no ražotāja izplatītājam un tālāk līdz patērētājam.

Šai norādei ir arī izglītojošs mērķis: lai mēs visi apzinātos, cik izmaksā mūsu patērēto produktu apsaimniekošana to dzīves cikla beigās. Ekoloģiskajai iemaksai piemēro PVN, un uz to nevar attiecināt atlaidi.

Orientējoši tarifi sistēmas darbības sākumā 2006. gadā: 10 eiro centi par modinātājpulksteni, 1 eiro par putekļsūcēju, 6 eiro par trauku mazgājamo mašīnu, no 1 līdz 8 eiro par televizoru vai 13 eiro par ledusskapi.

EEIA veids un sastāvs

Elektriska vai elektroniska iekārta tiek izmesta (un tādējādi kļūst par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem jeb EEIA) šādu iemeslu dēļ:

  • tā ir nederīga;
  • to var salabot, bet remonta izmaksas ir pārmērīgi augstas;
  • tā ir daļa no kopuma, kura viens elements ir nederīgs;
  • tā darbojas, bet ir novecojusi un tiek aizstāta ar jaunāku iekārtu.

Arī ražošanas brāķis parasti tiek uzskatīts par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

EEIA ir ļoti dažādi atkritumi ar sarežģītu sastāvu. Tāpēc nav iespējams definēt tipisku sastāvu. Tomēr tos galvenokārt veido:

  • melnie un krāsainie metāli (no 10 līdz 85 %);
  • inertie materiāli: stikls (izņemot kineskopus), koks, betons… (no 0 līdz 20 %);
  • plastmasa ar halogenētiem liesmas slāpētājiem vai bez tiem (no 1 līdz 70 %);
  • specifiski komponenti:
    • CFC un citas siltumnīcefekta gāzes (pašlaik aizstātas ar HC),
    • baterijas un akumulatori,
    • kineskopi (aptuveni 65 % no televizora),
    • kondensatori ar PCB,
    • elektroniskās plates,
    • šķidro kristālu ekrāni,
    • dzīvsudraba releji vai slēdži,
    • kabeļi,
    • printeru kasetnes un toneri.

Daži EEIA ir bīstamie atkritumi.

Galvenie skaitļi

Sistēmas darbības sākumā, 2006. gadā, tika lēsts, ka Francijā uzņēmumi un mājsaimniecības katru gadu rada aptuveni 1,7 miljonus tonnu EEIA un ka to apjoms pieaug par 3–5 % gadā. Mājsaimniecību EEIA veidoja aptuveni 14 kg gadā uz vienu iedzīvotāju jeb aptuveni 50 % no kopējā apjoma.

Šie aprēķini bija aptuveni, jo nebija īpašas uzskaites sistēmas, it īpaši šādu iemeslu dēļ:

  • tirgū laisto ierīču un attiecīgo ražotāju daudzveidība;
  • ļoti atšķirīgais ierīču kalpošanas laiks;
  • ļoti izplatītā uzkrāšana, it īpaši privātpersonu vidū, ko nosaka dažādi faktori: „vēl var noderēt”, produktam piešķirtā finansiālā vai emocionālā vērtība, savākšanas trūkums, nezināšana par apstrādes iespējām un par radīto piesārņojuma risku;
  • toreiz savākšana notika kopā ar citiem atkritumiem (mājsaimniecībās — ar lielgabarīta vai nešķirotiem sadzīves atkritumiem, profesionāļiem — ar nebīstamiem vai bīstamiem rūpnieciskajiem atkritumiem, DIB vai DIS).

Tagad šo uzskaiti nodrošina valsts ražotāju reģistrs, ko kopš 2006. gada uztur ADEME (Francijas Vides un enerģētikas aģentūra): ADEME katru gadu publicē tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu apjomu, kā arī savākto un apstrādāto atkritumu daudzumu.

Direktīva 2002/96/EK noteica, ka līdz 2006. gada 31. decembrim jāsasniedz mājsaimniecību EEIA savākšanas mērķis 4 kg gadā uz vienu iedzīvotāju. Izmēģinājuma operācijā „Initiative Recyclage”, kas tika īstenota Nantes aglomerācijā pirms sistēmas darbības sākuma, laikā no 2003. gada jūnija līdz 2004. gada jūnijam savākšanas apjoms sasniedza 4,8 kg gadā uz vienu iedzīvotāju.

HomeCineSolutions
Ielāde notiek